Kas topošajām māmiņām jāzina par bērna zobu veselību
Par sava bērna zobu veselību jāsāk rūpēties jau no pirmajām grūtniecības nedēļām. Zināms, ka zobu aizmetņu veidošanās notiek jau 4. grūtniecības nedēļā.
Kādas barības vielas, zobiem, to attīstības laikā ir nepieciešamas, lai tie izaugtu veseli?
Veselīgai zobu augšanai un attīstībai ir nepieciešams Ca (kalcijs), P (fosfors), D, A, C vitamīni.
Ca un P ir it īpaši nepieciešams hidroksilapatītu kristālu formēšanās laikā, kas nosaka emaljas cietību, mineralizāciju un izturību tālākajā dzīvē. Ca un P līmenis tiek uzturēts ar D vitamīna palīdzību. Vitamīns A ir nepieciešams keratīna formēšanās laikā un vitamīns C, savukārt, kollagēna formēšanās laikā. Fluorīdi tiek ieslēgti hidroksilapatīta kristālu struktūrā, kas padara tos rezistentākus pret demineralizāciju. Ja visi šie elementi trūkst, var būt plaši zobu attīstības traucējumi.
Ja trūks Ca, P, D vitamīns, cietie audi būs maz mineralizēti.
A vitamīna deficīts var izraisīt emaljas daudzuma formēšanās traucējumus.
Kas notiek ar zobiem, ja organismā trūkst D vitamīns?
D vitamīna trūkums visbiežāk ir novērojams gados veciem cilvēkiem un grūtniecēm. Grūtniecības laikā ir nepieciešams uzņemt D vitamīnu, jo tas ir nepieciešams, lai noturēta kalcija līmeni asinīs. Kalcijs savukārt ir nepieciešams, lai zobu emalja, varētu pietiekoši mineralizēties, lai kļūtu rezistentāka pret apkār esošajiem kaitīgajiem faktoriem, kas izraisa zobu demineralizēciju (zobs zaudē minerālvielas). D vitamīnam arī piemīt pretiekaisuma darbība. Tas stimulē immūno sistēmu.
Pieaugušiem pacientiem D vitamīns ir nepieciešams, lai noturētu zobu to alveolārajā izaugumā jeb kaulā. Ir zinātniski pierādīts, ka pastāv korelācija starp periodontīta noteicošo gēnu un D vitamīna daudzumu asinīs. D vitamīns kontrolē periodonta saslimšanas izraisošo gēnu aktivitāti. D vitamīna trūkums izraisa periodonta saslimšanas. Vitamīns D samazina smaganu iekaisuma iespēju, jo tas stimulē imūno sistēmu, lai izveidotos pretiekaisuma darbība.
Vai mātes piens spēj izraisīt kariesu, bērna zīdīšanas laikā?
Mātes pienā ir divas reizes vairāk laktozes nekā tas ir govs pienā. Laktoze nodrošina 40% no bērna diennakts kaloriju patēriņa. Laktoze lēnāk uzsūcas tievajā zarnā, resnajā zarnā nodrošina taukos šķīstošo vitamīnu (E, D, K, A) uzsūkšanos. Mātes piena sastāvā ir arī IgA, IgG, kas aizkavē streptokoku veidošanos kā, piemēram, streptococcus mutans, kas ir kariesa izraisošā baktērija.
Mātes pienam ir antibakteriālas un fermentatīvas īpašības. Mātes piens nevar izraisīt kariesu, ja Jūs bērnam zobiņus tīrāt pēc zīdīšanas (jau mazuļa mutē atrodoties pirmajam piena zobiņam).
Laktāze šķeļ, pienā esošo laktozi glikozē un tad - galaktāzē - zarnu traktā, nevis mutes dobumā. Tāpēc maldīgs ir apgalvojums, ka mātes pienā esošā laktoze var izraisīt kariesu. Kariogēnās baktērijas nespēj tik viegli pārstrādāt laktozi kā to var izdarīt ar saharozi. Labarotorijā ir pierādīts, ka piens veicina mākslīgās demineralizācijas, emaljas remineralizāciju. Dažas mātes piena sastāvdaļas kā laktoferīns un tam piemītošā bakteriocīdā darbība, aizkavē kariesa izraisošo streptokoka veidošanos.
Cilvēks ir vienīgā suga, kuram novērojama pienu zobu bojāšanās. Eksistē vesela rinda faktoru, kas nosaka agrīnu piena zobu bojāšanos:
- nepietiekama piena lietošana uzturā
- mātes stress
- antibiotiku lietošana gūtniecības laikā
- saldinātu dzērienu, maisījumu lietošana
- nepietiekama mutes dobuma higiēna.
Tādeļ atcerēsimies, ka mātes piens ir labs, tikai vecākiem jāuzņemas atbildība - pēc katras ēdienreizes, tiklīdz kā mutītē parādījies pirmais piena zobiņs, zobiņi jānotīra!
Vai kariesa izraisošos mikroorganismus var nodot mazulim?
Ir izpētīts un šodien tiek uzskatīts, ka baktēriju mazulim nodod viņa vecāki, aprūpētāji. Kariess ir lipīga infekcija, kuru izraisošā baktērija Streptococcus mutans pataloģiskā uzkrāšanās mutes dobumā izraisa kariesu. Jo vēlāk streptococcus mutans nokļūst mutes dobumā, jo vēlāk kariess izplatīsies.
P.S. Par norādīto mikroelementu un vitamīnu devām, konsultējaties ar savu terapeitu!
