Mūsdienu zobārstniecībā pielietotā lokālā anestēzija

Lokālā anestēzija zobārstniecībā

Lokālās anestēzijas vēsture aizsākās jau tālajā 1859.gadā, kad kā lokālās anestēzijas līdzeklis tika izmantots kokaīns, to pielietoja Niemann.

Oftalmologs (acu ārsts) Koller pielietoja kokaīnu kā vietējās anestēzijas līdzekli acu ķirurģijā 1884. gadā.

1884. gadā ķirurgs Halsteds pielieto mutes dobumā, veicot ķirurģiskas manipulācijas kā, piem., ekstrahējot gudrības zobu bez sāpēm.

1905. gadā Einhorn sintezē prokaīnu, kas bija pirmais ēster tipa anestēzijas līdzeklis. Procaīnu lietoja plaši medicīnā kā izplatītu anestēzijas līdzekli vairāk nekā četrus gadsimtus.

1943. gadā Lofgren sintizēja lidokaīnu, kas bija pirmais „modernais” lokālās anestēzijas līdzeklis. Tas bija amīd derivāts jeb amīd tipa anestēzijas līdzeklis.

1948. gadā lidokaīnu sāka ražot kā izplatītu anestēzijas līdzekli. Zobārstniecībā tika iekļauti arī citi amīd tipa anestēzijas līdzekļi: mepivacaine 1957, prilocaine 1960, bupivacaine 1963

1969. gadā tika sintizēts articaine. To paveica izcilais ķimiķis Muscaweck un tika pielietots iesākumā kā vietējais anestēzijas līdzeklis Vācijā.

Artcaine ir visizplatītākais anestēzijas līdzeklis mūsdienu zobārstniecībā.

Lokālās anestēzijas tehnikas

Ir satopamas trīs lokālās anestēzijas tehnikas:

  1. Infiltrācijas tehnika
  2. Nerva blokāde
  3. Injekcija periodonta saitēs

Infiltrācijas tehnikas rezultātā tiek noanestezēti nervu gali, kas atrodas noteiktās zobu ārstēšanas rajonā. Tādējādi ievadod anestēzijas līdzekli, tas bloķē nervu kairinājumu un impulsu razšanos, kas atbild par sāpēm. Tā tiek bieži pielietota augšžokļa zobu rajonos un apakšžokļu priekšējo zobu rajonā.

Nervu bloka anestēzija tiek veikta ļoti tuvu nervu stumbram. Anestēzijas līdzeklis bloķē aferento nervu impuslu pārvadi uz galvas smadzeņu noteiktajiem punktiem. Tā tiek pielietota, kā apakšžokļa galvenā n.mandibularis , n.lingualis, n.buccalis blokāde kā arī augšžoklī - lielā augslēju nerva n.palatinus major, n.nasopalatinalis blokāde. Parsti šo tehniku iesaka pie apakšžokļa - lielo un mazo molāru anestēzijas tādēļ, ka pielietojot infiltrācijas tehniku vien, dēļ biezās vestibulārās kaula plāksnītes anestētiķis nespēj tajā ieplūst. Šīs anestēzijas metodes blaknes ir nerva stumbra trauma, vai arī anestētiķa ievade asinsvados.

Injekcija periodontā tiek pielietota kā paildus anestēzijas veids, kas nav tik sāpīga. Šis anestēzijas veids tiek izmantots kā alternatīvs veids nervu blokādei. Anestēzijas veids ilgs aptuveni 15-20 min. Anestēzija tiek ierobežota pulpā. Šis anestēzijas veids tiek pielietots pacientu grupām, kas ļoti baidās no zobārsta kā arī bērniem. Devas  ir mazākas nekā infiltrācijas tehnikai. Parsti izmanto augstas koncentrācijas anestēzijas līdzekli, kas ir nepieciešams mazos daudzumos, bet ar ātru iedarbību. Tas ir dēļ ierobežotās desmodontālās telpas, kurā anestēzijas līdzeklis tiek ievadīts.

Lokālo anestēzijas līdzekļu apraksts

Lokālo anestēziju līdzekļiem jāatbilst sekojošām prasībām:

  • augsta aktivitāte
  • ātra iedarbība
  • iedarbības ilgums vidēji no 30 līdz 60 min
  • maza sistēmas toksicitāte
  • maza neatgriezenisku efektu iedarbība

Visi mūsdienu amīda tipa anestētiķi atbilst šīm prasībām. Artikaīns un lidokaīns ir visizplatītākie anestētiķi mūsdienās. Specifiskām manipulācijām zobārstnīecībā tiek izmantotas arī bupivakaīns, mepivakaīns un prilokaīns. Anestētiķi zobārstniecībā ir ar augstu koncentrāciju dēļ to ierobežotā pielietojuma daudzuma manipulāciju laikā. Anestētiķiem parasti tiek pievienoti vasokonstriktoru aģenti, visbiežāk epinefrīns. To koncentrācija variē no 1:200 000 līdz 1:50 000. Vasokonstriktori paildzina anestētiķu darbību un ierobežo asinsvadu caurlaidību, kas ierobežo sistēmas toksicitātes razšanos.

Artikaīns ir visbiežāk pietietotais anestēzijas līdzeklis Eiropā. To lieto 90% gadījumu. Visbiežāk izplatītākie ir Ubistesin un Ubistesin forte. Artikaīna 4% šķidrums ar epinefrīna koncentrāciju 1:200 000 un artikaīna šķidrums 4% ar epinefrīna koncentrāciju 1:100 000 (Ubistesin forte). Bupivacaīna koncentrācija var būt 0,25% un 0.5%, bez vasokonstriktoriem. Tāpēc, ka šo anestēzijas līdzekļu darbības ilgums var būt no 5-8 stundām. Bupivakaīnu lieto tikai terapeitiskiem nolūkiem.

Lidokaīns ir pieejams kā 2% un 3% šķidrums ar 1:50 000 un 1: 100 000 epinefrīna koncentrāciju.

Mepivakaīna 2% šķidrums  no 1:66 666 līdz 1:100 000 ar vai bez epinefrīna koncentrācijas.

Prilocaine 3% šķidrums ar felipressīnu vasokonstriktoru.

Vizmazākā attiecība anestēzijas aģentam ar epinefrīnu ir artikaīnam, salīdzinājumā ar citiem anestēzijas līdzekļiem. Lokālās anestēzijas līdzekļi tiek ražoti vienreizējās karpulās ar 1.7 ml ietilpību.

Anestētiķiem pastāv sekojoši komerciālie nosaukumi:

Ubistesin, Ultracaine- satur artikaīnu, ar vai bez epinefrīna

Carbostesin- satur bupivakaīnu, bez epinefrīna

Xylestesin, Xylocitin- satur lidokaīnu ar epinefrīnu

Scandonest, Mepivastesin- satur mepivakaīnu, ar vai bez epinefrīna

Xylonest- prilokaīns ar felipressinu

Artikaīna absorbcija, sadale,metobolizācija un izvade

Anestētiķa absorbcija sākas no mirkļa, kad anestētiķis tiek ievadīts asinsvadu nodalījumā. Absorbcijas daudzums asins straumē ir atkarīgs no anestētiķu devas, farmakoloģiskajām īpašībām, tas vai anestētiķis satur vai nesatur vasokonstriktoru, un anestētiķa pārvadi.

Anestētiķis izplatās caur visiem ķermeņa audiem un to koncentrācija starp tiem un to daudzumu asinīs ir atšķirīga. Anestētiķu koncentrācija dažādos audos atšķiras. Plaušās un nierēs parādās to lielāka koncentrācija nekā muskuļos.

Ēstera tipa anestētiķiem, ko mūsdienās vairs tikpat kā nepielieto, ir raksturīga to inaktivācija plazmā hidrolīzes rezulātā, ko veic nespecifiskās pseidoholīnesterāzes. Hidrolīzes ātrums anestēzijas aģentiem var atšķirties, kā tas, piemēram, ir starp ēstera un amīda tipa anestētiķiem. Darbības ilgums ēstera tipa anestētiķiem ir ievērojami īsāks nekā amīda tipa anestētiķiem. Kā, piemēram, prokaīnam, tā ir tikai 7.7 min. Metabolisms amida tipa anestēzijas aģentiem ir komplicētāks nekā ēstera tipa. Lokālo amīda tipa anestēzijas līdzekļu metamolisms primāri noris aknās. Atšķirības pastāv starp anestēzijas aģentiem, kuru pussabrukšana plazmā ir no 1,5- 3 stundām. Nieres ir galvenais anestētiķu metabolītu izdalīšanās orgāns.

Lokālā anestētiķu metabolims un tā izdalīšanās ir atkarīga no pacientu klīniskā stāvokļa. Lidokaīna darbības ilgums asinīs ir aptuveni 90 minūtes. Sirdsmazspējas slimniekiem tas ir ilgāks. Amīdu tipu anestētiķu uzkrāšanās var radīt aknu darbības traucējumus. Pacientiem ar hidroholīnesterāzes nepietiekamību tiks traucēta estera tipa anestēzijas aģentu izvade no organisma. Nopietni nieru funkciju traucējumi var tikt izraisīti, ja ir palielināts anestēzijas aģentu metabolītu daudzums asinīs.

Artikaīns ir amida tipa anestētiķis, kuram ir analogs prilokaīns. Tie atšķiras tikai ar molekulāro struktūru. Artikaīns tiek inaktivēts gan aknās, gan hidrolīzes rezultātā asinīs un audos. Artikaīns ir vienīgais anestētiķis, kas tiek inaktivēts abos veidos. Artikaīna hidrolīze sākas ļoti ātri - jau ievadīšanas brīdī, aptuveni 85-90% artikaīna tiek inaktivēts šajā ceļā. Galveinais metabolisma produkts ir artikaīnskābe, kas nav toksisks un neaktīvs kā anestēzijas aģents. Mazāk par 10% artikaīna tiek metabolizēts aknās.

Lokālo anestēzijas līdzekļu blaknes

Neskatoties uz zemo lokālo anestēzijas līdzekļu toksicitātes un augsta līmeņa drošību, neizbēgamas arī ir to blaknes. Tās gan ir reti, bet ir satopamas. Lokālas komplikācijas kā, piemēram, nerva stumbra bojājums var rasties, dēļ nepareizi veiktas anestēzijas tehnikas vai komplicētas anatomiskās struktūras. Lokālie anestētiķi satur anestētiķi, vazokonstruktora aģentu, vairākoties epinefrīnu. Nātrija metabisulfītu vai arī tā ekvivalentu antioksidantu, kas tiek kombinēts ar adrenerģisku vazokinstriktoru, lai nodrošinātu vazokonstriktora bojāeju.

Katra anestēzijas šķidruma sastāvdaļa var izraisīt blaknes. Alerģiskas reakcijas uz amīda tipa anestēzijas līdzekļiem noris ļoti reti, jo alerģiskais potenciāls ir ļoti zems. Īstas alerģiskas reakcijas, hipersensivitāti, anafilaktiskas reakcijas, visbiežāk, izraisa, tādi konservanti kā sulfīti. Ja salīdzina anestēzijas līdzekļu sastāvā esošās vielas, tad artikaīnam ir iespējama intoksikācija, bet alerģisku reakciju ir ļoti reti. Epinefrīnam ir iespējama intoksikācija, bet alerģiskas reakcijas nav iespējamas, mijiedarbība ir iespējama. Sulfītiem nav iespējama intoksikācija, taču alerģiskas reakcijas ir iespējamas. Konservantiem intoksikācija nav iespējama, bet alerģiskas reakcijas ir iespējamas.

Vislielākās amīda tipa anestētiķu blaknes ir intoksikācija, uz anestēzijas aģentu un vazokonstriktoru.

Artikaīna blaknes

Lokālo anestētiķu toksicitāte ietekmē CNS (centrālo nervu sistēmu). Tas notiek tādēļ, ka anestētiķis no perifērās asinsrites sitēmas nokļūst smadzenēs. Lielākās devās tiek ietekmēta arī kardiovaskulārā sitēma. Toksisko pazīmju smaguma pakāpe atkarīga no anestētiķu daudzuma asins plazmā. Dauzumā zem 5 mg/L (piebildīsim, ka vienas karpulas tilpums ir 1.7 ml), artikaīns neizraisa toksiskas pazīmes, izņemot gadījumus ar vieglu sedāciju.

Ja seruma līmenis no (5ml/L-10ml/L), sākas pazīmes un simptomi CNS toksicitātei. Viegls galvas reibonis un slikta dūša, dezorientācija, pirkstu, sejas muskuļu raustīšanās, neskaidra runa, miegainība kā arī samaņas zudums.

Ja seruma koncentrācija ir no (10-15ml/L), tad iespējama CNS intoksikācija un dezorientācija kā arī apgrūtināta elpošana, drudzis, krampji, kardiovaskulāra nestabilitāte.

Ja seruma koncentrācija saniedz (15-20ml/L), tad var izpausties nopietnas intoksikācijas simptomi. Izpaužas kā krampji, elpošanas apstāšanās un pat koma. Konvulsija var iestāties no smadzeņu garozas, inhibējošo ceļu blokādes. Lokālo anestēzijas aģentu nozīmēšana kopā ar diazepāmu un barbiturātiem var nomākt elpošanu. Artikaīns var izraisīt sistēmas intoksikāciju tikai gadījumā, ja anestētiķis tiek ievadīts asinsvadā. Tas var notikt, dēļ apasiņotās gļotādas mutes dobumā.

Epinefrīna blaknes

Atkarībā no simpatomimēmisko amīnu koncentrācijas (epinefrīns), var izraisīt vairākas sitēmas reakcijas. Visvairāk tai ir pakļauta sirds-asinsvadu sistēma. Epinefrīna ietekmē var palielināties sirds saraušanās spēks un ritms. Arteriolu un vēnu receptori tiek kairināti un atkarībā no epinefrīna daudzuma noris saraušanās vai paplašināšanās. Epinefrīna kardiovaskulārā reakcija izraisa tahikardiju, vieglu sirds aritmiju, un priekšlaicīgu ventrikula saraušanos.

Sirds asinsvadu slimniekiem, it sevišķi pacientiem, kuriem ir paaugstināts arteriālais spiediens un ir bijis infarkts vai pat insults, var izraisīt sirdslēkmi.

Kā izvairīties no  anestēzijas līdzekļu izraisošām blaknēm?

Lokālie anestētiķi un vasokonstriktoru aģenti var izraisīt kaitīgu ietekmi un sekojošu pacientu grupām:

  • ar sirds mazspēju
  • ar sirds-asinsvadu salimšanām
  • grūtniecēm, bērniem
  • ar cerebrovaskulāriem traucējumiem
  • ar hipertensiju
  • ar hipertireodismu
  • ar sirds ritma traucējumiem.

Tādēl šiem pacientiem ir jāizvēlas pareizs anestēzijas līdzeklis - ar zemu toksicitātes līmeni, augstu proteīna saistīšanās līmeni, zemu izplatības koeficientu, ātru metabolismu. Epinefrīns var būt bīstams pacientiem ar sirds asinsvadu slimībām, it sevišķi ar sirds mazspēju, miokardiālo infarktu, sirds aritmiju un paaugstinātu spiedienu. Šiem pacientiem jāizvēlas anestētiķis ar zemu epinefrīna koncentrāciju.

Anestēzija zobārstniecībā, pacientiem ar augstu riska pakāpi

Bērni
Pirms veicam anestēziju, ir svarīgi ievākt anamnēzi. Bērniem maksimālā deva jāizrēķina, ņemot vērā ķermeņa svaru. Anestētiķiem jābūt ar zemu toksicitāti un augstu anestēzijas potenci.

Vecāka gada gājuma pacientiem, jāņem vērā to saslimšanas. Vecākiem pacientiem, var būt aizkavēta medikamentu metabolizēšanās un izdale no organisma. Var būst izteikta medikamentu uzkrāšanās, ja zāles tiek ievadītas vai ieņemtas atkārtoti. Tādēļ šiem pacientiem jālieto anestētiķi ar augstu metabolizēšanos. Vispiemērotākais ir artikaīns.

Grūtniecība
Lokālie anestētiķi iziet cauri placentai pasīvās difūzijas ietekmē, un ieiet augļa asinsrites sitēmā.

Difūzijas līmenis nozīmīgi atšķiras starp specifisko aģentu un pretēji saistīts ar plazmas proteīna saistīšanu. Prilokaīns parāda augstāko nabas vēnas un mātes ( UVM ), asins attiecības (1.00-1.08), un zemāko plazmas proteīna saistīšanās kapacitāti 55%. No otras puses ( UVM ), artikaīnam ir 0.3 un šim aģentam ir 94% proteīna piesaiste. Lidokaīna un mepivakaīna rādītāji placentas transmisijā ir ( UVM 0.52- 0.71) un proteīna piesaistīšana 64-77%. Lokālā anestētiķa augļa- plazmas proteīna piesaiste ir 50% mazāka, nekā mātes asinīs. Tādēļ to var lietot grūtniecības laikā. Protams, ir iespējams labot zobus, sākot no otrā trimestra, ja ir nepieciešamība un diskomforts, bet, ja varat pagaidīt līdz bērniņa piedzimšanai, tā pat būtu labāk!

Sistēmiskā toksicitāte anestēzijas aģentiem it saistīta ar to šķīdību taukos un metabolizma ātrumu, to izdali no organisma. Artikaīnam ir augsts proteīnu saistības līmenis un zems izplatības koeficients, un ātra metabolizēšanās, salīdzinājumā ar citiem anestētiķiem.

Grūtniecēm augsta epinefrīna deva var izsaukt spontāno abortu. Tādēļ labāk izvēlēties anestētiķi, kuram nav epinefrīna, it sevišķi agrīnajā grūtniecības periodā.

Vispārīgās saslimšanas

Alerģija un paaugstināta jūtība

Īstas alerģiskas reakcijas uz amīda tipa anestētiķiem ir ļoti reti. Pārsvarā tas attiecas uz citiem anestēzijas līdzekļu komponentiem ( metilparabēniem, sulfītiem ). Lokālie anestētiķi nozīmēti lielos daudzumos, satur antibakteriālu aģentu, metilparabēnu, kas bieži vien izraisa alerģiskas reakcijas vai paaugstinātu jūtību. Lokālie anestētiķi, karpulās un kārtridžos nesatur parabēnus. Natrijametabisulfīts tiek pievienots vasokonstriktoriem kā antioksidantu aģents. Sulfīti var izraisīt alerģiskas reakcijas pacientiem, kuri lieto inhalējamos sulfītus, ieskaitot asmātiskus pacientus.

Konvulsīvi traucējumi

Pacientiem, kuri cieš no krampju izraisītām reakcijām, iesaka lietot anestētiķus samazinātās devās, izdarīt injekciju vienu reizi. Pie šīs grupas piederošiem pacientiem jāpielieto anestētiķi ar augstu proteīna piesaisti un ātru metabolizāciju. Vispiemērotākais būtu artikaīns.

Sirds-asinsvadu slimības

Šai pacientu grupai būtu jāizvēlas anestētiķis bez epinefrīna, jo tas var izraisīt sirds dekompensāciju un mazspēju. Koronārām sirds saslimšanām tas var izraisīt angina pectoralis, miokarda infarktu, sirds trieku. Pacientiem ar sirds aritmiju tas var izsaukt sirds mazspēju vai ventrikulāro fibrilāciju. Pacientiem, kuri slimo ar smadzeņu apasiņošanas traucējumiem, var izsaukt sirds trieku. Pacientiem, kuri slimo ar sirds- asinsvadu slimībām, jānozīmē anestētiķi ar zemu epinefrīna devu vai vispār bez tā. Parasti tā koncentrācija ir 1:200 000. Parasti lieto anestētiķus, kuru sastāvā ir artikaīns.

Aknu saslimšanas

Pacientiem, kuriem ir aknu slimības, var būt aizkavētā, vai traucēta metabolizēšanās aknās. Ja būs nepieciešamība anestētiķi ievadīt atkārtoti, var tikt pārsniegts toksiskais seruma līmenis. Salīdzinot artikaīnu ar citiem amīda tipa anestētiķiem tā metabolizēšanās noris nevis aknās, bet ar hidrolāzes palīdzību asins straumē un audos. Ja ir smagi aknu darbības traucējumi, artikaīnu nenozīmē un pirms zobārsta apmeklējuma ir jākonsultējas ar anesteziologu.

Mijiedarbība ar medikamentiem

Starp epinefrīnu un citiem anestēzijas līdzekļiem pastāv zināma mijiedarbība. Pacientiem, kas lieto tricikliskos antidepresantus, MAO inhibitorus, pret parkinsonisma medikamentus, metildopu, guantedīnu, epinefrīnam anestēzijas līdzekļos jābūt samazinātam.

Vai atrikaīnu (Ubistesinu) var lietot grūtniecēm?

Ja gūtniecības laikā ir nepieciešama ārstēšana, tad būtu rūpīgi jāizvērtē ansetēzijas pielietošanas nepieciešamība, ja runa ir par ubistesin, vismaz pirmā trimestra laikā. Vislabāk būtu pielietot scandonest 3% mepivakaīnu bez adrenalīna.

Vai ubistesin var lietot sievietēm, kas baro ar krūti?

Par cik ka atrikaīns pienā iekļūst ļoti nelielā daudzumā, barošana ar krūti bērnam nav kaitīga.

Vai lokālu anestētiķi var lietot pacientiem ar alerģisku reakciju?

Pacientiem, kuriem ir izteikta alerģiska reakcija pret sulfītiem, jālieto anestētiķi bez kateholamīniem. Pirms tam gan vajadzētu iziet alegrēnu testu.

Vai Ubistesin var lietot vairākas reizes vienas manipulācijas laikā?

Jā, jo tā sabrukšanas periods ir 20 min.

Kāda ir atšškirība starp Ubistesin un Ubistesin forte?

Tas atšķiras ar epinefrīna koncentrāciju. Ubistesin forte tā ie lielāka 1:100 000. Un šī anestētiķa darbības ilgums ir lielāks. To parasti pielieto ilgstošām manipulācijām - tādām kā endodontija, kur nepieciešama lielāka išēmija.

Vai var lietot Ubistesin bērnu zobārstniecībā?

Jā, bet ir jārēķina maksimālā deva, ņemot vērā ķermeņa svaru, lai neizraisītu intoksikāciju.

Vai var ārstēt vecāka gada gājuma pacientus ar Ubistesin?

Jā, jo artikaīns tiek inaktivēts audos un asinīs, nevis aknās. Ir jāpielieto mazākās devās.

Kas jāņem vērā pirmajā vizītē ar pacientiem pirms lokālā anestētiķu ievades?

Pirms uzsākt ārstēšanu un lokālo anestētiķu ievadi, svarīgi rūpīgi ievākt vispārīgo medicīnisko anamnēzi,kā, piemēram, jautājumus:

  • Kad pacients pēdējo reizi bijis pie ārsta, un, vai patreiz ir pastāvīgās vizītēs pie kāda no ārstējošiem ārstiem? Ja, jā ar kādu slimību pacients slimo?
  • Vai pacients lieto regulāri medikamentus, ja, jā, tad kādus, to devu?
  • Sirds un asinsvadu cirkulācija
    • Vai ir augsts vai zems asinsspiediens?
    • Vai ir bijusi sirds trieka?
    • Vai  Jūs sirgstat no sirds ritma traucējumiem?
    • Vai Jums ir elektrokardiostimulators?
    • Vai Jums ir sirds vārstuļu defekts?
    • Vai Jūs lietojat medikamentus pret trombu veidošanos?
    • Vai Jums ir citas sirds asinsvadu saslimšanas?
  • Vai Jums ir alerģiskas reakcijas? Ja, jā, kādas vielas Jums izraisa alerģiskas reakcijas?
  • Citas saslimšanas?
    • Diabēts
    • Hipertireodisms
    • Astma
    • Nieru saslimšanas
    • Aknu slimības
    • Reimatisms
    • Asins slimības
    • Koagulācijas ( asinsrecēšanas traucējumi )
    • Centrālās nervu sistēmas saslimšanas
    • Citas slimības
  • Vai pacientei ir grūtniecība? Ja, jā kurā trimestrī esat? Kāds ir pacientes ginekologa tālrunis, neatliekamas palīdzības gadījumā?

Kopsavilkums un secinājums

Artikaīns atšķiras no citiem lokālās anestēzijas līdzekļiem pielietojamiem zobārstniecībā.

Tā iedarbība 95% gadījumu ir veiksmīga.

Viszemākā sistēmas toksicitāte no visiem anestētiķiem.

Tam piemīt ātra metabolizēšanās un laba proteīna piesaistes īpašiba. 4% artikaīnam ar epinefrīna koncentrāciju 1:200 000, ir vislabākā efektivitāte zobārstniecībā.

Šādam anestētiķim blaknes ir ļoti reta parādība un letāla iznākuma iespējamība ir 1:100 000 000.

Artikaīns ir pirmās izvēles anestētiķis zobārstniecībā gan bērniem gan pieaugušajiem pacientiem kā arī pacientiem, kuriem jāpielieto īpašs anestētiķis, ņemot vērā vispārīgās saslimšanas.

Artikaīns tiek pielietots sekojošām manipulācijām zobārstniecībā:

  • mutes- sejas žokļu ķirurģijā, ja nepieciešama stiprāka išēmija
  • pulpas ekstirpācijas gadījumā
  • zobu ekstrakcija
  • ilgstoša ķirurģiska iejaukšanās
  • cistas ekscīzijas gadījumā
  • mukogingivālā ķirurģija
  • apeksatomija
  • kavitātes un kroņa sagatavošana zobiem ar paaugstinātu jutību.

Atgriezties
03. augusts 2011