Zobu jutīgums – kā to novērst?
Zobu jutīgums ir viena no izplatītākajām problēmām zobārstniecībā, sastopama starp vairumu pacientu. Gandrīz katrs otrais pacients griežas pie zobārsta ar sūdzībām par zobu jutīgumu. Zobu jutīgums izpaužas laikā, kad mēs lietojam uzturā aukstus, karstus, saldus dzērienus un ēdienus. Jutīgums var izpausties kā sāpju lēkmes konkrētā zobu rajonā, līdz pat nepārejošām, vairākas stundas ilgām, spēcīgām, durstošām, asām sāpēm.
Tas parasti notiek, kad zobu smaganu mala, kas pārklāj zobu kakliņa daļu, atkāpjas, un dentīns kļūst atsegts, tādējādi, dentīna kanālos esošās nervu šķiedras tiek kairinātas uz temperatūras maiņām, stimulējot nervu galus, kas izraisa diskomfortu un sāpes.
Zobu jūtīguma izraisošie faktori
- Nepareiza zobu tīrīšana – pārmērīgi stipra zobu tīrīšana vai tīrīšana ar zobu birtsi ar cietiem vai viduvējas stiprības sariņiem var izraisīt smaganu atkāpšanos kā rezultātā atsegtais dentīns veicina zobu jūtīgumu.
- Smaganu slimības – smaganu iekaisums jeb gingivīts var izraisīt smaganu pietūkumu, sāpīgumu. Smaganās esošais iekaisums ar laiku var pāriet zobam apkārtesošajos balstaudos, žokļa kaulā, zobu saitēs, kas var izraisīt smaganu un kaula atkāpšanos. Tas var izraisīt zobu kakliņu un pat daļēju saknes atsegšanos. Atsegtā dentīna nervu galiņu stimulācija kairina zobu nervu, kas izpaužas kā zobu jutīgums.
- Plaisas zobu emaljā – mikroplaisas emaljā ir kā ieejas vārti āpkārtesošajiem termiskajiem kairinājumiem, kas veicina apakšā esošā dentīna nervu gala kairinājumu.
- Bruksisms jeb zobu griezšana – zobu griešanas rezultātā emalja nodilst, līdz izzūd, it seviški tas izpaužas zobu kožamās virsmās kā līdzeni, neizteikti zobu pauguri. Šajās virsmās dentīns ir atsegts, gluds, kristālisks.
- Zobu balināšanas produkti – zobu jutīgums pēc profesionālas un mājas balināšanas sistēmām ir novērojams 80-90% gadījumu. Zobu jutīguma apmērs un ilgums ir dažāds katrā no gadījumiem.
- Vecums – ir izpētīts, ka pacientiem vecuma kategorijā no 15-30 gadiem zobu jutīgums ir izplatīts visbiežāk.
- Mutes skalojamie līdzekļi – mutes skalojamie līdzekļi, kuros ir augsts alkohola procents kā arī skalojamie līdzekļi, kuru sastāvā ir baltinošas vielas, atsevišķai pacientu grupai var izraisīt zobu jutīgumu.
- Uzturs – produkti ar augstu skābju saturu kā, piemēram, tomāti, citrusaugļi un tēja var veicināt zobu eroziju veidošanos, kas, savukārt, padara zobus ievērojami jutīgākus.
- Zobārstniecības procedūras – dažkārt pēc zobārstniecības procedūrām kā zobu slīpēšana, kroņu uzcementēšana, zobu plombēšana, zemsmaganu zobakmens tīrīšana, var veidoties zobu jutīgums, kas ir neilgs un pāriet dažu nedēļu laikā.
- Riska faktori – pacienti vecuma grupā no 20-40 gadiem. Visbiežāk, izplatīts sieviešu vidū. Sievietēm, kuras ievēro drastiskas diētas, neievērojot sabalansētu vitamīniem un minerāliem bagātu uzturu, var veidoties siekalu daudzuma samazināšanās, kas samazina dabiskās mineralizācijas iespējas zobiem, tādējādi ilgstoši esošās demineralizācijas zonas uz zobu emaljas (visbiežāk sastopamas uz zobu kakliņiem), var veicināt emaljas sabrukšanu, kas, savukārt, izraisa zobu jutīgumu atsegtā dentīna dēļ. Meitenēm, sievietēm, kas sirgst no anoreksijas un bulīmijas, ēdiena atvemšanas laikā kuņģa skābes veido emaljā erozijas, kas ir smagas un netgriezeniskas un veicina emaljas sabrukšanu.
Kā var diagnosticēt zobu jutīgumu?
Jūsu zobārsts jums ieteiks kā veikt pareizi zobu higiēnu. Izmeklēs vai jūsu zobu jutīgums nav saistīts ar kariesu vai smaganu iekaisumu mutes dobumā. Izmeklēs vai nav atsegtas zobu saknes, kakliņi, izveidojušās smaganu kabatas kā arī noteiks vai esošo zobu jutīgumu var novērst tikai ar kanālu terapiju (smagos gadījumos).
Lielu lomu spēlē diferenciāl-diagnoze un spēja saprast, kas ir galvenais zobu jutīgumu cēlonis.
Zobu jutīguma ārstēšana.
Zobu jutīgumu var viegli novērst.
- Tīriet un diegojiet zobus ik dienas, vismaz divas reizes dienā. Netīriet zobus agresīvi ar vidēji cietām vai cietām zobu birstītēm. Nelietojiet zobu pastas, kuru dentīna abrazivitātes koeficients (RDA) ir lielāks par 45. Tīriet zobus ar maigām, slaukošām vai rotējošām kustībām, masējot smaganas, turot zobu birstes kātiņu 45 grādu lenķī. Ja Jūsu zobu birstes sariņi kļūst plakani no tīrīšanas, jūs pielietojat pārlieku lielu spēku tīrot savus zobus, tādejādi tos abradējot, padarot jutīgus.
- Lietojiet tikai mīkstu sariņu zobu birstīti, mainiet to ik pēc trīs mēnešiem.
- Izvairieties no skābu dzērienu lietošanas uzturā. Ja, tomēr, tos lietojat, dzeriet tos caur salimiņu, lai neveidotos tiešs kontakts zobiem ar mutē nokļuvušajām skābēm.
- Ja Jūs bruksējat jeb griežat zobus, Jūsu zobārts var Jums izgatavot nakts kapes, lai aizsargātu zobu virsmas no abrāzijas.
- Samaziniet uzturā gāzētus un saldus dzērienus.
- Ja Jūs vēlaties balināt zobus profesionāli vai, it sevišķi, mājas apstākļos, lūdzu pārrunājiet pastāvošo risku iegūt jutīgus zobus pēc balināšanas ar savu zobārstu.
- Negrauziet ar zobiem cietus priekšmetus vai ēdienu - tas var izraisīt zobu emaljā mikroplaisas, kas var izraisīt zobu jutīgumu.
- Zobārsts ieteks labāko fluora saturošu mutes skalojamo līdzekli, kas piemērots tieši Jums.
- Pastāv arī desensibilizējošās lakas un saites, ko profesionāli uzklāj zobārsts vai zobu higiēnists, kas novērš zobu jutību. Kā arī aplikācijas krēmi, kuru sastāvā ir kalcija fosfāts (kā, piemēram, GC Mousse paste), ko aplicē pēc zobu tīrīšans jutīgajās zobu virsmās vakarā, pirms gulētiešanas, iemasējot to viegli zobu virsmās. To var darīt profilakstiski, vismaz vienu mēnesi. Kalcija un fosfāta joni veicina emaljas remineralizāciju, veicinot dentīna kanāliņu aizsprostošanos, kas novērš zobu jutīgumu. Šo profesionālo līdzekli Jūs varat lietot mājās, iepriekš konsultējoties ar savu zobārstu.
